Raidījuma tēma: “Atdodu labās rokās bezšķirnes kucēnus un kaķēnus” – dzīvnieku pavairošana Latvijā joprojām turpinās. Kā atrunājas atbildīgā iestāde un kāpēc Latvijas patversmēs katru gadu nonāk ap 3 tūkstošiem dzīvnieku?
Studijas viesis – dzīvnieku patversmes “Ķepu ķepā” vadītāja Gundega Bidere.
Sižets. Veterinārārste Anna Avgustova savā praksē novērojusi, ka vīriešu kārtas mājdzīvniekus nereti saimnieki nevēlas kastrēt, jo uzskata, ka tas aizskar suņa vai runča vīrišķo godu. Tomēr galvenokārt iemesls ir viens – viņi paliekot resni un slinki. Kā lai pasaka,ir ļoti daudz nekastrētu dzīvnieku, kuri arī ir nobarojušies resni un slinki, jo viņiem nav nodarbes. Protams, ka pēc kastrācijas un sterilizācijas vielmaiņa ir lēnāka. Tas ir neapstrīdami. Tāpēc ir ļoti daudz gan komerciālās, gan arī svaigbarības receptes, kuras ir paredzētas sterilizētiem dzīvniekiem.
Savukārt, kaķu un suņu meitenes bieži netiekot sterilizētas ļoti sena un nepatiesa mīta dēļ – vajag obligāti vienreiz ļaut piedzemdēt un tad pēc tam var sterilizēt, jo tad nebūs nekādi iekaisumi un audzēji (sieviešu veselības līnijā). Šo mītu pilnīgi droši var apgāzt visi kolēģi.
Nelielā eksperimentā raidījums Ķepa uz sirds atsaucas uz vairākiem sludinājumiem, kur piedāvā labās rokās atdot jaukus, draiskus, mīļus bezšķirnes kaķēnus.
Veterinārārste Annas Avgustova strādā mazpilsētā un ir pārliecināta – saimnieku interese par mājdzīvnieku sterilizāciju un kastrāciju ir tad, ja šai procedūrai nav jāvelta ilgs laiks un jāmēro tāls ceļš līdz vetārsta kabinetam.
Dzīvnieku labturību, tostarp – nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests. PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa stāsta, ka inspektori reaģē tad, ja kāds ziņo par kārtējo kaķu pulciņu, kas uzradies kaimiņu kaķenei. Izkontrolēt visus iespējamos sludinājumus, kur tiek piedāvāti mazi, bezšķirnes kaķi vai suņi, nav iespējams.
Ep.25 ēterā: 2021. gada 27. augustā
