Skip to main content

Raidījuma tēma: Nezina vetārsta vārdu, pat ne klīniku – kāpēc cilvēki sava mīluļa dzīvību svešam uztic tik vieglprātīgi? Kādas ir saimnieku tiesības pie veterinārārsta?

Studijas viesi – Latvijas veterinārārstu biedrības vadītājs Valdis Šmēliņš un suņu audzētāja Diāna Kontakeviča.

Sižets. Deizija nav pirmais Edgara suns, tāpēc viņš zina, cik svarīgi sunim atrast labu vetārstu. Ģimene nesen mainījusi dzīvesvietu, tāpēc izvēlējās ārstu, kurš ir vistuvāk mājām. Edgara suns ir svaigēdājs, un arī ārstniecības līdzekļus saimnieki izvēlas homeopātiskus, tostarp pilienus pret ērcēm. Taču kukainis piesūcies sunim, kad pilieni bija lietoti vien pāris dienas. “… bija loģisks jautājums, ko darīt ar ērci, kas iesūkusies, tad man vetārsts principā nolamāja par to, kāpēc mēs aizvēsturiski lietojam kaut kādus dabiskus līdzekļus, ka ir jālieto konkrēti ērču līdzekļi, zāles. Un tajā īsajā sarunā piemetināja , ka riskējot ar savu ādu suns vispār var nomirt divu dienu laikā…” 

Pat ja dzīvniekam ir savs vetārsts, ja veselības problēmas pēkšņi sākas nakts laikā vai brīvdienās, suņu saimnieki ir spiesti vērsties pēc palīdzības diennakts veterinārajās klīnikās. Franču buldoga Dominika uzvedība vienos naktī pārbiedēja viņa saimnieku Ivaru. Diennakts klīnikā, veicot tikai asinsanalīzi, ārsts noteicis, ka sunim ir insults. Un piedāvājis, lai Domis paliek pa nakti klīnikā, Ivars atteicies un nākamajā rītā devies pie savas vetārstes, kura nekādu insultu nav konstatējusi.

Diemžēl, Ingas pieredze diennakts veterinārajā klīnikāir ar traģiskām sekām. Viņas franču buldogam brīvdienās sākusies pēkšņa vemšana. Veicot  sunim tikai rentgena izmeklējumu, saimniekiem paziņots, ka jāveic steidzama operācija, un pēc tās sunim jāpaliek klīnikā. Klīnikā suns bija 28 stundas un saimnieki ik pa laikam no ārstiem saņēmuši ļoti pretrunīgu informāciju. “… vienā brīdī mums stāsta, ka suņa stāvoklis ir smags un stabils. Nākamajā brīdī mums ļoti uzstājīgi tiek aicināts sunim veikt eitanāziju.” Sazinoties ar savu vetārstu, pieņemts lēmums suni pārvest uz citu klīniku, taču pa ceļam suns nomiris. Lai visu atlikušo dzīvi nebūtu sevi jāmoka ar nebeidzamiem jautājumiem – kāpēc tā notika, Inga vērsusies laboratorijā, lai sunim veiktu detalizētu sekciju. Diemžēl ar sekcijas rezultātu var secināt , ka suns netika pienācīgi izmeklēts. “Netika uzstādīta diagnoze, nebija saņēmis nepieciešamo ārstēšanu. Ja suns būtu  nonācis prof.ārsta rokās, sunim būtu iespēja izdzīvot, gan arī pilnvērtīgi dzīvot.” 

Deizijas saimnieks Edgars pēc nepatīkamās komunikācijas meklē sunim citu ārstu, kurš izpratīs suņa un viņu saimnieku vajadzības. Ivars savu vetārstu dēvē par ārstu ar lielo burtu, un ļoti cer, ka uz citu klīniku vairs nekad nebūs jādodas. Savukārt Inga bija gatava panākt, ka ārsts, kura kļūdas un paviršības dēļ viņas suns jau ir citos medību laukos, tiktu saukts pie atbildības.

Zemkopības ministrijas pārstāve Antra Briņķe stāsta, ka no š.g. janvāra spēkā ir jauni Ministru kabineta noteikumi, kas paredz Latvijas Veterinārārstu biedrībai vidutāja lomu starp dzīvnieka īpašnieku un vetārstu. Ja abas puses izlīgumu nepanāk, tad jāvēršas tiesā. 

E12 ēterā: 2021. gada 23. aprīlī, plkst. 15.05 Latvijas Radio 1


Radio raidījumu arhīvs